
Paēdis deputāts neēdušu ārstu nesapratīs
Aizvadītajā nedēļā šeit pat, Atzī:me lappusēs, stāstīju par savu pašnodarbinātā pieredzi. Tāda mana mazā, klusā nopūta par tēmu “Darīsim katrs to, uz ko esam savā dzīvē sajutuši aicinājumu!”. Žurnālists atspoguļot, mācītājs dvēseles ganīt, ārsts ārstēt, medmāsa aprūpēt sasirgušos, skolotājs izskolot mūsu visu nākotnes paaudzi… Uzskaitījumu varētu turpināt līdz pilnīgam spēku un servera vietas izsīkumam, bet kā tad paliek mūsu dzīves aicinājumu sadzīviskās puses segumu, proti, atalgojumu? Pašnodarbinātie un privātajā sektorā strādājošie savu kapeiciņu nopelnīs paši, bet par mūsu veselību, drošību un nākotni sardzē stāvošie - uzturēs un apgādās ieinteresētā puse, proti, valsts. Tā vismaz man šķita līdz Šim rītam, kad veselības ministre Viņķele “Rīta Panorāmā” paziņoja, ka mediķiem atalgojums un iztika jāatrod pašiem…