Izlikties neredzam jeb stāsts par kādu zobārstu

Izlikties neredzam jeb stāsts par kādu zobārstu

Pēdējā laikā esmu aizdomājusies par redzēšanu - tikpat bieži kā neredzīgi cilvēki izliekas redzam, tā redzīgi cilvēki izliekas neredzam. Neredzīgi cilvēki stāstu par savu dzīvi stāsta tā - es "lasīju" grāmatu un es "skatījos" filmu. Viņi "redzējuši" saulrietu un "redzējuši" bezgalskaistu kaķēnu. Vismaz lielākā daļa no viņiem. Es viņu "redzēšanu" saprotu tā - viņiem "redzēt" nozīmē "just". Ar visu sirdi just grāmatu un filmu, just saulrietu un kaķēnu.

Rakstu spēcina

Pavisam nesen, man nejauši izdevās redzēt savu zobārstu kailāku kā ierasts. Viņa darba kabinets ir mājā, kurā viņš arī dzīvo, nakšņo un ēd brokastis. Mums bija sarunāta tikšanās agri no rīta. Pirms ļauties viņa rokām, es meklēju tualeti un iebrāzos tieši..hm..viņa guļamistabā. Es sajaucu durvis. Taisni tajā mirklī viņš pāri galvai vilka pelēkzaļu T-kreklu. Austošās saules stari viņu apspīdēja un skats bija patiesi elpu aizraujošs. Brīnišķīgs skats. Pēc tam es izlikos to neredzējusi. Viņš arī.

Bet tagad pavisam nopietni. Es šad tad izliekos neredzam. Neredzu senu skolas biedru pāri ielai. Neredzu vecu mīlestību kopā ar viņa jauno mīlestību. Neredzu, ka kaimiņiene ir aplam daudz iedzērusi un nevar atrast sava dzīvokļa atslēgas. Esmu izlikusies neredzam, ka kādam ir jāpalīdz - tikt pāri ielai vai iekāpt sabiedriskajā transportā. Nopietni. Es pēkšņi izliekos ļoti aizņemta ar savu telefonu, somu, vai kāda mākoņa vērošanu. Pēkšņi skaidrāk un koncentrētāk es redzu pavisam  ko citu.

Mēs neredzam netīros traukus izlietnē un neredzam izkritušos matus vannas istabā. Mēs neredzam, ka otram sāp. Mēs neredzam, ka sāp mums pašiem. It kā jau redzam, bet izvēlamies neredzēt.

Vai izlikties ir vieglāk? Un ja tā, tad kam tieši vieglāk? Vai "neredzēšana", lai gan mums ir dabas dota dāvana "redzēt", nav tāda spļaušana dzīvei acīs?

Mēs tā izliekamies, ka neredzam arī citu izlikšanos. Apjukt var no visas šīs izlikšanās. Varbūt sākt redzēt? Un sākt redzēšanu tieši ar sevi? Redzēt sevi godīgi. To baļķi savā acī. Redzēt tādus, kādi esam.

Jā, ieraudzīsim sevī neglīto, bet tieši tikpat daudz, un vēl vairāk, ieraudzīsim arī glīto. Par to nu es esmu droša.


Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Novērtēt šo ierakstu:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Starp citu, esam šeit jau 2341 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook